Veterinārmedicīnas fakultātes vēsturē var izdalīt vairākus periodus:

Pirmais posms ir fakultātes dibināšanas un veidošanas pirmie pieci gadi - līdz 1924.-1925. gadam.

• 1919. gadā 3. martā P. Stučkas vadības laikā Latvijas Augstskolas (LA) padome nolēma organizēt Veterinārmedicīnas fakultāti (VMF).
• 3. un 8. septembrī Iekšlietu ministrijas Veterinārajā pārvaldē nolemts, ka VMF dibināma pie LA. 
• 16. septembrī LA Organizācijas komisija apstiprināja, ka VMF iekļaujama LA sastāvā. Šis datums tiek uzskatīts par VMF dibināšanas dienu.
• 18. septembrī Izglītības ministrs Dr. Kārlis Kasparsons izdod rīkojumu Nr. 592, Par veterinārmedicīnas fakultātes un farmācijas nodaļas atvēršanu pie Latvijas Augstskolas, kas nosaka: "Pie Latvijas Augstskolas ar šo mācības semestri atverama veterinārmedicīnas fakultāte un farmācijas nodaļa pie ķīmijas fakultātes." 
• 19. septembrī P.Dāle LA Organizācijas komisijā paziņoja, ka Izglītības ministrija ir apstiprinājusi lēmumu par VMF dibināšanu. 
• 28. septembrī notika LA atklāšanas akts Aulā un tagadējās Nacionālās operas telpās; tajā piedalījušies astoņi VMF studenti.  
• 29. septembrī sākas mācības Latvijas Augstskolā.

Otrais posms ir laiks līdz Latvijas neatkarības zaudēšanai 1940. gada 17. jūnijā.

Trešais posms ir Padomju okupācijas laiks 1940. gada 5. augusts līdz vācu armijas ienākšanai Rīga 1941. gada 1. jūlijā.

Ceturtais posms ir vācu okupācijas laiks līdz padomju armijas ienākšanai Rīgā 1944. gada 13. oktobrī.

Piektais posms ilga 1944. gada 13. oktobris līdz 1964. gada 30. augustam, kad fakultāte atradās Rīgā.

Sestais posms sākās 1964. gada 1. septembra, kad fakultāte tika pārcelta uz Jelgavu, līdz Latvijas neatkarības atgūšanai 1991. gada 4. maijā ( 21. augustā).

Septītais posms ilga no Latvijas neatkarības atgūšanas līdz fakultātes reorganizācijai 200. gadā un studiju programmu akreditācijai Latvijā 2001. gada 11. aprīlī un Eiropas Savienības 2003. gada 23. martā.

Astotais posms sākās 2004. gada 1. maijā pēc Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā.

Veterinārmedicīnas fakultātes nosaukuma un pakļautības maiņa 

Fakultātes nosaukums ir trīs reizes mainīts: Veterinār-medicīnas (1919-1947 un kopš 1989), Veterinārā/Veterinārijas (1947-1989) fakultāte un Veterinārmedicīnas fakultāte (no 1989).

Fakultāte kā mācību un zinātniskā struktūrvienība savulaik ietilpa divās augstākajās mācību iestādēs, kas ir mainījusies savos nosaukumos:

- Pirmā augstskola:
Latvijas Augstskola (LA; 16.09.1919-27.03.1923); 
Latvijas Universitāte (LU; 27.03.1923-25.09.1940); 
Latvijas Valsts universitāte (LVU; 25.09.1940-29.01.1942; 15.10.1944-17.11.1944);
Rīgas Universitāte (RU; 29.01.1942-15.10.1944). 
- Otrā augstskola:
Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (LLA; 17.11.1944-27.03.1991); 
Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU; 27.03.1991-31.08.2022).

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU; 01.09.2022 - pašlaik)

Fakultātes dekāni:

Eduards Zariņš, kas vienlaikus bijis arī LA Medicīnas fakultātes dekāns (1919. augustam līdz 1920. gada februārim)
Voldemārs Brencēns (1920;1924-1926;1928-1930;1932-1934;1936-1938)
Ernsts Paukuls (1920-1922)
Ludvigs Kundziņš (1922-1924)
Rūdolfs Grapmanis (1926-1928, 1930-1932, 1934-1936, 1938-1939, 1940-1941)
Miķelis Rolle ( 1939-1940, 1941-1943)
Artūrs Vītums (1943 -1944)
Paulis Lejiņš (1944-1946)
Jānis Dzelde (1946-1954)
Olga Lušņevska (1954-1956)
Eglons Grapmanis (1956-1973)
Zigurds Polītis (1973-1984)
Jāzeps Rimeicāns (1984-1990)
Zigmunds Brūveris (1990-1991)
Pēteris Keidāns (1991-2000)
Arnis Mugurēvičs (2000-2004)
Gunārs Pētersons (2004-2011)
Ilmārs Dūrītis (2011-2018) 
Kaspars Kovaļenko (kopš 2018)

Nozīmīgākie notikumi:

1919. gada 16. septembrī tiek dibināta Veterinārmedicīnas fakultāte.

1919. gadā fakultātei ierādītas telpas Rīgā, Kronvalda bulvārī 9 un Torģeles (Grostonas) ielā 1. 

1922. gadā fakultātes telpas Rīgā bija Kronvalda bulvārī 9 un Pērnavas ielā 19. 

1938./1939. gadā mēģinājumi organizēt VMF jaunu ēku būvniecību un pamatu likšanu Rīgā, Kr. Barona ielā 119.

No VMF dibināšanas līdz 1939. gadam fakultātē bija 7 katedras: Anatomijas, Patoloģiskās anatomijas, Ķirurģijas, Iekšķīgo/Iekšējo slimību, Lipīgo un inv;azijas slimību/higiēnas, Hipoloģijas un Mazo kustoņu slimības, un 3 klīnikas: Ķirurģijas, Terapijas un mazo kustoņu.

1940. gada 8. aprīlī LR izglītības ministrs izveidoja komisiju, lai izskatītu jautājumus par VMF pārvietošanas un būvēšanas iespēju Jelgavā un tās varbūtēju pievienošanu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai.

1940. gadā darbojās Anatomijas, Patoloģiskās anatomijas, Higiēnas, Hipoloģijas, Ķirurģijas, Speciālās patoloģijas un Terapijas katedras un Anatomijas, Patoloģiskās anatomijas, Animālo uzturvielu izmeklēšanas; Higiēnas/Bakterioloģijas, Klīniskās izmeklēšanas laboratorijas, divi muzeji - Anatomijas un Patoloģiskās anatomijas, kā arī Ārstniecības vielu noliktava ar laboratoriju, mācību kaltuve/kalve un bibliotēka.

1941. gada 4. jūnijā LK(b)P CK birojs pieņēma lēmumu izdalīt no Latvijas Valsts universitātes sastāva Veterinārijas fakultāti un nodot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai, kas netika īstenots.

1941. gada 19. novembrī Ostlandes reihkomisārs H.Loze izdeva rīkojumu par augstskolu politiku Ostlandē un par Veterinārmedicīnas akadēmijas dibināšanu nākotnē Jelgavā, ar mācībām vācu valodā.

1944. gada 17. novembrī VMF pievienota Latvijas Lauksaimniecības akadēmijai (LLA), kas tolaik atradās Rīgā.

1945. gadā Zootehnikas fakultātei tika nodota Hipoloģijas katedra un likvidēta Mazo kustoņu slimību katedra. No jauna organizētas Fizioloģijas un Farmakoloģijas katedras. Turpināja darboties Anatomijas, Patoloģiskās anatomijas, Higiēnas/Zoohigiēnas, Iekšķīgo nelipīgo slimību un Ķirurģijas katedras.

1947. gadā uz Higiēnas/Zoohigiēnas katedras bāzes izveidotas divas katedras: Higiēnas/Zoohigiēnas un Parazitoloģijas.

1949. gadā no Higiēnas/Zoohigiēnas katedras atdalīta un izveidota struktūrvienība - Epizootoloģijas katedra, bet Fizioloģijas un farmakoloģijas katedras apvienotas ar nosaukumu Fizioloģijas un farmakoloģijas katedra.

1952. gada apvienotas Parazitoloģijas un Iekšķīgo nelipīgo slimību katedras, izveidojot Terapijas un parazitoloģijas katedru.

1956. gada 29. oktobrī pieņemts LPSR Ministru padomes lēmums par LLA pārvietošanu uz Jelgavu. 

1956. gadā no septiņām katedrām organizētas četras katedras: Anatomijas un fizioloģijas, Patoloģiskas anatomijas un parazitoloģijas, Epizootoloģijas un zoohigiēnas, Ķirurģijas un terapijas. Patoloģiskās anatomijas un parazitoloģijas katedrai pievienots farmakoloģijas priekšmets.

1964. gada 1. septembrī notika VMF pilnīga pārcelšanās uz Jelgavu jaunuzceltajās ēkās Brīvības bulvārī 30 (Kultūras/K.Helmaņa ielā 8).

1969. gadā reorganizēta Ķirurģijas un terapijas katedra, izveidojot divas struktūras: Iekšķīgo nelipīgo slimību un Ķirurģijas un dzemdniecības katedras. Iekšķīgo nelipīgo slimību katedrai pievienots farmakoloģijas priekšmets un Patoloģiskās anatomijas un parazitoloģijas katedrai - zooloģija.

1987. gadā izveidotas Anatomijas un Fizioloģijas katedras. Anatomijas katedrai pievienots zooloģijas priekšmets, bet fizioloģijas katedrai - zoohigiēna. Epizootoloģijas un zoohigiēnas katedrai dots nosaukums Epizootoloģijas katedra.

1993. gadā uz Iekšķīgo nelipīgo slimību un Ķirurģijas un dzemdniecības katedras bāzes izveidots VMF Klīniskais institūts, kurā sastāvā ietilpa trīs nodaļas: Iekšķīgo slimību, Ķirurģijas un Dzemdniecības un ginekoloģijas, kā arī mācību saimniecība Kalnenieki. Epizootoloģijas katedra pārdēvēta par Infekcijas slimību katedru.

1998. gada 11. janvārī LBTU Senāts apstiprināja šādu VMF struktūru: Anatomijas, Fizioloģijas, Patoloģiskās anatomijas un parazitoloģijas, Infekcijas slimību katedras un Klīnisko institūtu, kurā sastāvā ietilpa Iekšķīgo slimību katedra, Ķirurģijas un dzemdniecības katedra, mācību saimniecība Kalnenieki un klīnika, kā arī BO SIA Veterinārmedicīnas izglītības centrs un BO SIA Universitātes Vetfonds.

2000. gada martā mainīta fakultātes struktūra, pārejot no katedrām uz trim institūtiem ar nosaukumiem Preklīniskais institūs, Pārtikas un vides higiēnas institūts un Klīniskais institūts. Zoohigiēnas priekšmets no Fizioloģijas katedras pārcelts uz Pārtikas un vides higiēnas institūtu, bet radiobioloģijas priekšmets uz Klīnisko institūtu.

2001. gada 11. aprīlī uz sešiem gadiem tika akreditētas:
- II līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Veterinārmedicīna" 
- doktorantūras studiju programma "Veterinārmedicīna".

2003. gadā Veterinārmedicīnas fakultāti izvērtēja Eiropas Veterinārmedicīnas izglītības iestāžu asociācijas (European Association of Establishments for Veterinary education(EAEVE)) komisijas eksperti.

2003. gada 23. septembrī LR Izglītības un Zinātnes ministrija (IZM) izsniedza licences studiju programmu realizācijai: 
- I līmeņa profesionālas augstākās izglītības studiju programmai "Pārtikas higiēna"
- profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmai "Pārtikas higiēna"
- profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmai "Veterinārmedicīna"

2005. gada 14. decembrī uz sešiem gadiem tika akreditētas:
- profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma "Pārtikas higiēna"
- profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma "Veterinārmedicīna",

2012. gadā slēdz - profesionālo augstāko izglītības maģistra studiju programmu "Veterinārmedicīna",

2016. gadā uzsāk II līmeņa augstākās profesionālās studiju programmas "Veterinārmedicīna" realizāciju angļu valodā,

2019. gadā veikta EAEVE akreditācija un rezultātā iegūts vērtējums "Atzīts",

2022. gadā slēdz maģistra studiju programmu "Pārtikas higiēna",

2022. gadā uz 6 gadiem akreditēta II līmeņa augstākā profesionālā studiju programma "Veterinārmedicīna" un doktora studiju programma "Veterinārmedicīna",

No 2022. gada 1. septembra LLU piedzīvo zīmola maiņu un tiek pārdēvēta par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU).  

Materiālu sagatavoja: Mg. med. vet., docents emeritus Oļģerts Parčinskis; Dr.med.vet., profesors Kaspars Kovaļenko